maisīties
maisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.sar. Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū). Atkārtoti iet, parādīties (kur).
PiemēriJocīga izskatījās arī stūrmaņa Akermaņa gādība, lai jaunie matroži pārāk bieži nemaisītos Līvijas ceļā, kad viņa pastaigājās pa klāju.
2.sar. Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
Piemēri..dārznieks tīkoja vienkārši pēc lielākas patstāvības, lai viņa darbā nemaisītos iekšā citi noteicēji.
Stabili vārdu savienojumiMaisīties pa vidu.
2.1.Aktīvi iesaistīties (kur).
PiemēriŽandarmi Cepli beidzot arī palaida un piekodināja politikā nemaisīties.
2.2.Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko).
Piemēri«Kauns pār visu galvu!» viņš kliedza tai pakaļ.. «Kundze no labākajām aprindām un maisās ar visādiem priekšpilsētas salašņām!»
3.sar. Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
Piemēri..tik ilgi pa pagastu maisījies, [Mārtiņš] pazina saimniekus un mazos ļaudis..
3.1.Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
PiemēriDraugi daudzreiz zobodamies jautājuši, kāds velns mani dīda mūžīgi maisīties apkārt pa pasauli.
3.2.Klaiņot, klīst.
Piemēri«Liela vajadzība kādam svētdienas laikā maisīties pa jūru.»
4.parasti 3. pers.; sar. Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
Piemēri..aiz noguruma kritiskais prāts nestrādāja pietiekoši spirgti un visvisādas fantāzijas kā pa sapņiem maisījās pa galvu.
Stabili vārdu savienojumiMaisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām.
Avoti: 5. sējums