maisīt
maisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
PiemēriKafiju viņš maisīja ar tādu sparu, ka tā laistījās pāri tasītes malai.
- Kafiju viņš maisīja ar tādu sparu, ka tā laistījās pāri tasītes malai.
- Vanags.. nikni maisīja tēju glāzē, lai gan tie seši cukura graudi bij sen izkusuši.
- ..kartupeļu masu, ar koka karoti maisot, saputo čauganu.
2.Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
Piemēri..ja neproti maisīt krāsas, neglezno.
- ..ja neproti maisīt krāsas, neglezno.
3.apv. Jaukt un irdināt (augsni).
PiemēriArāji aiz kalniņa maisīja vasarāja zemi.
- Arāji aiz kalniņa maisīja vasarāja zemi.
- ..miežu zeme maisāma, bet lemešu nav.
Avoti: 5. sējums