Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
maisiņš
maisiņš -a, v.
1.Dem. → maiss.
2.savienojumā ar apzīmētāju; anat. Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
PiemēriSakne [matam] atrodas ādas dziļumā, un to aptver mata maisiņš jeb mata somiņa.
3.Ādas kroka zem acīm.
PiemēriLaubes kungs kratīja galvu, bet maisiņi zem iegrimušajām acīm it kā piepūtās.
Avoti: 5. sējums