maiss1
maiss -a, v.
1.Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
PiemēriPakulu maiss.
Stabili vārdu savienojumiGuļamais maiss. Kā pa maisu, arī kā maisā.
1.1.Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
PiemēriTikko pamatskolu beidzis, viņš jau bija gājis tēvam līdzi uz kuģiem, septiņpadsmit gadus vecs nesis smagos miltu un cukura maisus..
Stabili vārdu savienojumiGuļ kā maiss (arī bluķis). Pilns kā maiss.
1.2.Šāda priekšmeta saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
PiemēriVienu dienu uz pavasara pusi Vilis atved divus maisus miltu.
1.3.parasti savienojumā ar apzīmētāju Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
PiemēriNākošajā rītā slimais jutās atkal spirgtāks, izvilka no cisu maisa apakšas paša šūtu naudas maciņu, atskaitīja dažus naudas gabalus..
2.sar. Ielenkums2.
Piemēri..jāizsit šis [pretinieka] spārns iz [no] pozīcijām un sādža ar visu tās apkārtni jāieslēdz maisā.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)bāzt maisā. Abi (arī visi) vienā maisā bāžami, arī abi labi, bāz (tik) maisā.
Avoti: 5. sējums