maize | LLVV

maize

maize -es, s.; parasti vsk.

1.Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.

PiemēriMaizes mīkla.

Stabili vārdu savienojumi(No)griezt maizi. Biezpiena maize. Bišu maize.

1.1.Mīkla.

PiemēriMīcīt maizi.

Stabili vārdu savienojumiJaukt maizi.

1.2.pārn. Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais (kādā nozarē).

PiemēriLai teātris varētu eksistēt, augt un veidoties, nepieciešama oriģināldramaturģija. Tā ir teātra maize.

2.poēt. Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).

PiemēriUn priecīgākā diena klētnieka darba gadā ir tā, kad klētī sāk smaržot jaunā maize...

3.Uzturs, pārtika.

PiemēriKalnakrodzinieks papliķē Andrim pa vaigu. «Redz, kāds apaļš. Laikam laba maize.»

4.Eksistences līdzekļi.

PiemēriJ. Vītols bija atradis darbu un maizi Pēterpilī..

4.1.Darbs.

PiemēriPar dažiem amatiem tiku bērnībā sapņojis, tikai ne par «skolmeistara» maizi.

Stabili vārdu savienojumiAtdot pēdējo maizes kumosu. Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu. Bada maize.

Atdot pēdējo maizes kumosu — Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu — Panākt, ka kāds zaudē eksistences līdzekļus.
Bada maize — 1. Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).2. Trūcīga barība, iztika.
Bez kumosa maizes (arī pārtikas) — Pilnīgi bez maizes, pārtikas.
Ceļa maize — Ceļamaize.
Dienišķā maize — Nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekļi katrai dienai.
Dot maizi — Apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
Dzīvot (arī būt) (svešā) maizē — Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
Dzīvot savā maizē — Gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
Gara (arī garīgā) maize — Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Grauzt sausu maizi (arī garozu) — Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Kroņa maizevēst. — Valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā).
Maizes darbs — Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
Maizes devējs — 1. Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).2.neakt. Darba devējs.
Maizes klēts — poēt. Apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
Maizes kule — novec. Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Maizes kumoss — Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
Maizes māte — Apgādniece.
Maizes naids — Naids, kas radies eksistences cīņā.
Maizes tēvs — Apgādnieks.
Mūža maize — Mūžamaize.
Pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) — Gādāt eksistences līdzekļus.
Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīssar. — Saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
Vecuma maize — Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
Viegla (arī salda) maize — Viegli iegūstami eksistences līdzekļi. Viegls darbs.
Žēlastības maizeniev. — Trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.

Avoti: 5. sējums