Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīkla1
mīkla -as, s.
1.Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
PiemēriMaizes mīkla.
Stabili vārdu savienojumiLapu mīkla. Mīkla izkāpj.
1.1.pārn. Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
PiemēriSniega miltos un dūņu mīklā kājas mīcās gaužām nevarīgi.
Avoti: 5. sējums