terors
terors -a, v.; parasti vsk.
1.Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
PiemēriPolitiskais terors.
- Politiskais terors.
- Terora akts.
- Cara policijas nežēlīgi vajātie krievu revolucionāri ķērās pie terora, izmantojot to kā cīņas līdzekli pret cara patvaldību.
- 1871. gada 28. maijs. Parīzes Komūna sagrauta, plosās Versaļas alkatīgais terors.
- Ļeņina aizsāktais sarkanais terors un Staļina personības kults nopļāva vispirms Krievijas lepnumu - inteliģenci.
1.1.pārn. Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
Piemēri«Tēvs mūs nemīlēja. Vistikumiskākais bija ļaut mums izaugt ārpus mūžīgā terora atmosfēras»..
- «Tēvs mūs nemīlēja. Vistikumiskākais bija ļaut mums izaugt ārpus mūžīgā terora atmosfēras»..
- ..viss skaidrs - Inārai Dzeguzei ģimenes ligzda pārvērtusies par inkvizīcijas elli, un jaunā sieva labāk izvēlējusies nāvi nekā vīramātes teroru.
Avoti: 7-2. sējums