terors
terors -a, v.; parasti vsk.
1.Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
PiemēriPolitiskais terors.
1.1.pārn. Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
Piemēri«Tēvs mūs nemīlēja. Vistikumiskākais bija ļaut mums izaugt ārpus mūžīgā terora atmosfēras»..
Avoti: 7-2. sējums