tērpties
tērpties tērpjos, tērpies, tērpjas, pag. tērpos
Refl. → tērpt. Arī ģērbties.
Piemēri..viņa vienmēr bija tērpusies skaistās kleitās..
- ..viņa vienmēr bija tērpusies skaistās kleitās..
- Svešais bija liela auguma, tērpies pelēkās pašaustās drānās..
- Aiz pils durvīm kņazu sagaidīja jauns kambarkungs, tērpies pēc spāņu modes..
- pārn. Debesis tērpušās plāni: Spīd zvaigznes caur viņu zilgano zīdu.
- pārn. ..vecā skola atkal tērpusies vīstošu meiju smaržā jaunajam izlaidumam.
Avoti: 7-2. sējums