Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tērzēt
tērzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
PiemēriDrīz vien tērzējām raiti un nepiespiesti kā seni un tuvi paziņas.
Avoti: 7-2. sējums