Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzrakņāt
uzrakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrakņāt zemi ap ogulājiem.
  • Uzrakņāt zemi ap ogulājiem.
  • Uzrakņāt ar lāpstu puķu dobi.
1.1.Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
Piemēri..pa laikam.. Mednieku un makšķernieku biedrībā saņemam signālus, ka meža urkšķes [mežacūkas] uzrakņājušas dārzus vai ganības.
  • ..pa laikam.. Mednieku un makšķernieku biedrībā saņemam signālus, ka meža urkšķes [mežacūkas] uzrakņājušas dārzus vai ganības.
2.Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
PiemēriUzrakņāt dārzā pazudušo nazi.
  • Uzrakņāt dārzā pazudušo nazi.
2.1.pārn. Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
PiemēriUzrakņāt ievērojamas ziņas vecās grāmatās.
  • Uzrakņāt ievērojamas ziņas vecās grāmatās.
2.2.pārn. Atsaukt atmiņā (ko).
PiemēriElmārs: Es negribu uzrakņāt vecas lietas, tikai to gan es varu pateikt -.. man būtu izveidojies citāds sievietes ideāls.
  • Elmārs: Es negribu uzrakņāt vecas lietas, tikai to gan es varu pateikt -.. man būtu izveidojies citāds sievietes ideāls.
Avoti: 8. sējums