atsijāt
atsijāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sijājot atdalīt.
PiemēriAtsijāt sēnalas no graudiem.
- Atsijāt sēnalas no graudiem.
- No graudiem pelavas atsijā - Lūk, tādēļ maize ir laba.
- Sākumā [gliemežvāku racēji] ar zemi sajaukto «izejvielu» sametuši stāvās kaudzītēs, lai dažas dienas saulē apžūtu, pēc tam smiltis atsijātas.
- Manos spēkos nav.. pārcilāt šīs kāpas smiltis un atsijāt no tām visus lāsmainos dzintara graudiņus.
2.Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
PiemēriKopīgos strīdos un pārrunās, vērtējot labo un atsijājot slikto, diendienā aug un kaldinās šā mākslinieku kolektīva gaume un prasme.
- Kopīgos strīdos un pārrunās, vērtējot labo un atsijājot slikto, diendienā aug un kaldinās šā mākslinieku kolektīva gaume un prasme.
- Var būt epizode [lugā], kurā.. [tēls] pasaka par sevi pašu būtiskāko, kur katrs vārds ir starp daudziem meklēts un atsijāts..
2.1.Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
PiemēriSolīto divdesmit šahistu vietā sanāca divdesmit četri, un būtu bijis vēl vairāk, ja Purviņš un Ābelītis nebūtu iejaukušies un atsijājuši dažus draugus, kas.. bija par daudz vāji, lai kaut cik pieklājīgi reprezentētu vidusskolu [šaha simultānspēlē].
- Solīto divdesmit šahistu vietā sanāca divdesmit četri, un būtu bijis vēl vairāk, ja Purviņš un Ābelītis nebūtu iejaukušies un atsijājuši dažus draugus, kas.. bija par daudz vāji, lai kaut cik pieklājīgi reprezentētu vidusskolu [šaha simultānspēlē].
- «Jāņem cilvēki tādi, kādi tie ir, darbā jāmāca, idejiski jāskolo un, protams, nelieši jāatsijā,» skaidroja Ozols.
Stabili vārdu savienojumiAtsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām).
- Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) — Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Avoti: 1. sējums