atsevišķs
atsevišķs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
Piemēri..franču kolonizatori.. sadalīja Vjetnamu trīs atsevišķās daļās..
Stabili vārdu savienojumiAtsevišķa manta.
1.1.Tāds, kas ir (katrs) par sevi, pa vienai vienībai.
PiemēriDzīvokļi atsevišķām ģimenēm.
1.2.Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
PiemēriAtsevišķa ieeja.
2.Atšķirīgs, īpašs.
PiemēriAtsevišķs lēmums.
Stabili vārdu savienojumiAtsevišķas domas.
2.1.lietv. nozīmē: atsevišķais, -ā, v.; atsevišķā, -ās, s. Tas, kas ir atšķirīgs, īpašs.
PiemēriKopīgais un atsevišķais parādību grupā.
3.Dažs, viens otrs, kāds.
PiemēriAtsevišķi sprādzieni.
4.ar not. galotni.; mil. Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
PiemēriAtsevišķā brigāde.
Avoti: 1. sējums