Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atsēja1
atsēja [atsẽja] -as, s.; parasti vsk.; reti
1.Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
PiemēriŠie mieži ir no atsējas lauka.
1.1.Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
PiemēriKad rudenī sēj rudzus tur, kur pavasarī bijuši rudzi.., tad saka: šoruden rudzi atsējā.
Avoti: 1. sējums