atsēdināt
atsēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Apsēdināt, nosēdināt.
PiemēriAtsēdināt bērnu pie galda.
- Atsēdināt bērnu pie galda.
- Atsēdinājis Pakalnu vienīgajā krēslā, Ojārs pats iemetās gultā.
- Ēdamistabā Kaupuru atsēdināja puķēm un zaļumiem izpušķotā goda krēslā..
- Es vecam nesmējos, Priekšā man tās dieniņas; Ņemu vecu pie rociņas, Atsēdinu krēsliņā.
1.1.pārn.; sar. Dot pretsparu.
Piemēri«Pretī vajag dot, atsēdināt tos neliešus [kas raksta ķengu rakstus]!»
- «Pretī vajag dot, atsēdināt tos neliešus [kas raksta ķengu rakstus]!»
2.pareti Pārsēdināt uz aizmuguri.
PiemēriAtsēdināt skolēnu no pirmā sola uz ceturto.
- Atsēdināt skolēnu no pirmā sola uz ceturto.
Avoti: 1. sējums