stāvēt
stāvēt stāvu, stāvi, stāv, pag. stāvēju; intrans.
1.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
PiemēriStāvēt nekustīgi.
- Stāvēt nekustīgi.
- Stāvēt mierīgi.
- Stāvēt stalti.
- Stāvēt uz pirkstgaliem.
- Stāvēt ar muguru pret durvīm.
- Stāv, visā augumā izslējies.
- Stāv, atspiedies pret krāsni.
- Stāvēt uz vienas kājas.
- Trīsēdams viņš pietrūkās. Citi jau bij no ragavām piecēlušies un stāvēja un skatījās uz jūru.
- Iza:.. nav pieklājīgi visu laiku kājās stāvēt! Apsēdies!
- Brīžiem mednis pierima dziesmā un klausījās. Abi mednieki stāvēja kā pamiruši.
- pārn. Aizelsies atskrien pa tranšeju Vilnis,.. steigā vērodams paša acīm, kas no mūsējiem beigts un kas vēl stāv uz paša kājām.
- ..kad kabineta durvis atsprāga un priekšnieks iznāca, visi policisti stāvēja kā sveces.
- Zēns pienāca ar aitām tuvu ceļam. Annele palika šai pusē. Abi stāvēja kā mieti un skatījās viens otrā.
- «Sēdies, ko stāvi kā stabs?»
Stabili vārdu savienojumiStāv kā miets (arī stabs). Stāv kā svece.
- Stāv kā miets (arī stabs) sar. — Saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
- Stāv kā svece — Saka par stalti stāvošu cilvēku.
- Stāvēt (arī sēdēt) bez darba sar. — Nestrādāt. Slinkot.
- Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām idioma — Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) idioma — Dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
- Stāvēt un krist idioma — Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- Stāvēt uz ceļiem — Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
- Stāvēt uz galvas — Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
- Stāvēt uz rokām — Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
- Stāvēt uz savām (arī paša) kājām idioma — Būt patstāvīgam.
- Tā kā stāv, arī tāds kā stāv idioma — Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- Uz galvas stāvēt sar. — Ļoti censties paveikt, sasniegt.
1.1.pavēles izteiksmes formā: stāvi, stāviet. Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
PiemēriEdžiņš: Tad tu būtu tas virsnieks un nopirktu sev jaunu plinti. Un es ar šito - katram, kas mums ceļā gadītos: stāvi, citādi šaušu!
- Edžiņš: Tad tu būtu tas virsnieks un nopirktu sev jaunu plinti. Un es ar šito - katram, kas mums ceļā gadītos: stāvi, citādi šaušu!
1.2.Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
PiemēriBērns jau stāv.
- Bērns jau stāv.
1.3.Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
PiemēriSvece stāv taisni.
- Svece stāv taisni.
- Masts stāv slīpi.
1.4.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
PiemēriStāvēt sētsvidū.
- Stāvēt sētsvidū.
- Stāvēt uz ielas.
- Stāvēt pie loga.
- Stāvēt zem koka.
- Stāvēt blakus tēvam.
- Stāvēt lietū.
- Stāvēt rindā pie kases.
- ..viņš nokļuva pie sārta, ap kuru liels pulks cilvēku stāvēja un sēdēja..
- Soļu divdesmit tālāk, muguru pagriezis, ceļa vidū stāvēja Andrejs. Stāvēja viņš, dīvaini sagriezies, it kā nezinādams - iet tālāk vai griezties atpakaļ.
- Posteņi stāv mēmi savās vietās, Pētot mežmalu, kur vācu žogi.
- Viņi stāvēja viens otram cieši klāt, apskāvušies uz meža ceļa.
- Bērni niķosies, viņi vēl gribēs spēlēties, viņus pērs, viņiem liks stāvēt kaktā..
Stabili vārdu savienojumiAugstāk (arī augstu) Stāvošs. Kā es te stāvu.
- Augstāk (arī augstu) Stāvošs idioma — Tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- Kā es te stāvu sar. — Saka, ko kategoriski apgalvojot.
- Laime stāv klāt (arī smaida) idioma — Saka, ja veicas, laimējas.
- Stāvēt (arī būt u. tml.) (kāda, kā) pusē idioma — Atbalstīt kādu, ko, simpatizēt kādam, kam.
- Stāvēt (arī būt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm (arī vārtiem), arī būt durvju (arī vārtu) priekšā idioma — Tuvoties, būt tuva (par laikposmu, notikumiem).
- Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā sar. — Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Stāvēt (arī būt) priekšā idioma — Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- Stāvēt (arī būt) uz papēžiem idioma — Ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- Stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā idioma — Aizšķērsot ceļu. Kavēt, traucēt.
- Stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) idioma — Būt līdzvērtīgam.
- Stāvēt (retāk būt) kūmās idioma — Veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu. Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv.
- Stāvēt acu priekšā (arī acīs) idioma — Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- Stāvēt augstāk idioma — Būt nozīmīgākam, attīstītākam.
- Stāvēt kaktā — Tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
- Stāvēt klāt (kādam) idioma — Pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī.
- Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) idioma — Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- Stāvēt malā (arī nomaļus) idioma — Nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- Stāvēt pāri idioma — 1. Būt pārākam.2. Apzināti neievērot, ignorēt.
- Stāvēt pie (kā) šūpuļa idioma — Veicināt (kā) rašanos, veidošanos.
- Stāvēt pie kā sar. — Neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
- Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds idioma — Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- Stāvēt tālu (no kā) idioma — 1. Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).2. Nebūt saistītam (ar ko).3. Neatbilst, nelīdzināties (kam).
- Stāvēt tuvu (kam) idioma — 1. Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).2. Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- Stāvēt uz vietas idioma — Neattīstīties, nemainīties.
1.5.Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
PiemēriSuns stāv pie durvīm.
- Suns stāv pie durvīm.
- Stāvēt uz pakaļkājām (arī pakaļkājās).
- Kamēr Zeinals tirgojās ar pienu, ēzelis mierīgi stāvēja, piesiets pie stabiņa kluba priekšā.
- Abas slaucamās govis stāvēja netālu no alas un gremoja.
- Četri zirgi jau stāvēja pie slitas, Mārtiņš arī Māšu sēja turpat rindā.
1.6.Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm). Veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
PiemēriStāvēt pie virpas.
- Stāvēt pie virpas.
- Stāvēt aiz letes.
- Stāvēt pie plīts.
- Stāvēt godasardzē.
- Stāvēt postenī.
- Katrā sardzē bija trīs matroži, un katrs pēc kārtas te vienu stundu un divdesmit minūtes stāvēja pie stūres..
- Medniekam, stāvot uz masta, obligāti jāzina abu kaimiņu atrašanās vieta.
- ..Nameja karadraudzēs vecākais pēkšņi juta.. drebuli, kā pliksala rudenī bez aizvēņa sardzē stāvot.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt (retāk būt) kūmās. Stāvēt sardzē.
- Stāvēt (retāk būt) kūmās — Būt par kūmu (parasti kristībās).
- Stāvēt sardzē idioma — Sargāt, aizstāvēt (ko).
2.parasti 3. pers. Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem). Apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
PiemēriVilciens pašreiz stāvēja pie kādas mazas lauku piestātnes, kur ņēma slimajiem tējas ūdeni.
- Vilciens pašreiz stāvēja pie kādas mazas lauku piestātnes, kur ņēma slimajiem tējas ūdeni.
- Netālu.. stāv kāds liels amerikāņu tvaikonis, kurā iekrauj milzīgus sarkankoka stumbrus.
- Pie sarkanās klints laiva bridi palika stāvam, tad lēni apgriezās riņķī.
- ..vienu dienu skatos: Igora traktors stāv. Es jau veselu aramslejas garumu vai divus kilometrus noaris, šis vēl nekustas. Braucu gar otru malu atpakaļ - stāv kā stāvējis.
2.1.Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriVisus šos mēnešus pulkstenis bija stāvējis. Vai vajadzētu atkal uzvilkt?
- Visus šos mēnešus pulkstenis bija stāvējis. Vai vajadzētu atkal uzvilkt?
- Dzirnavas strādāja.. Ja vecais Pakalns nebūtu noaudis siksnu, varbūt tās vēl tagad stāvētu.
2.2.Turēties gaisā, nemainot atrašanās vietu vai arī mainot to mazliet (parasti par putniem).
Piemēri..mežmalā virs dumbrāja.. lidinājās plēsīgais vanags. It kā gaisā pakāries, tas ilgāku laiku stāvēja uz vietas, bet tad līdzīgi akmenim stāvus nokrita lejā..
- ..mežmalā virs dumbrāja.. lidinājās plēsīgais vanags. It kā gaisā pakāries, tas ilgāku laiku stāvēja uz vietas, bet tad līdzīgi akmenim stāvus nokrita lejā..
- ..ratos kašājas vistas un debesīs augstu stāv vanags.
2.3.Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
PiemēriMākoņi nekad nevar norimt, kaut arī liekas stāvam uz vietas.
- Mākoņi nekad nevar norimt, kaut arī liekas stāvam uz vietas.
- ..viens mākonis apstājies stāv.
- Ja straume nevar tāļāk [tālāk] plūst, Tad stāvot tā par purvu kļūst..
2.4.pārn. Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu). Netikt apstrādātam, izstrādātam.
PiemēriNepabeigtais romāns stāv.
- Nepabeigtais romāns stāv.
- Adīklis stāv neaiztikts.
- Zaķkāja zāģē, ēvelē un krauj kokus kaudzē. Viņš strādā ļoti dūšīgi, bet darbs kā iesākts, tā stāv uz vietas.
- Laiks gāja uz priekšu, bet sporta laukuma būve stāvēja uz vietas.
- ..trūkstot rezerves daļu. Un, ja nav ko likt salūzušo vietā, tad laiks iet, bet remonts stāv..
3.Atrasties, būt novietotam (kur) – parasti par priekšmetiem.
PiemēriIstabas vidū stāv galds.
- Istabas vidū stāv galds.
- Uz galda stāv šķīvji.
- Pie ārdurvīm stāv kājslauķis.
- Pagalmā stāv automobilis.
- Lielā istabā.. gar sienām stāvēja kalpu gultas..
- ..zālē ieaugusi pļaujmašīna, acīm redzami visu ziemu tur stāvējusi.
- Mūsu mēteļi stāvēja pakārti garā koridorā..
Stabili vārdu savienojumiDomas stāv (kur, pie kā).
- Domas stāv (kur, pie kā) idioma — Saka, ja domas ir pievērsušās (kam).
- Prāts stāv (biežāk nesas) idioma — 1. Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese (par ko).
- Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) idioma — Būt ieslēgtam. Tikt sargātam, slēptam (no kā).
- Stāvēt (kāda) spēkā novec. — Būt (kāda) spēkos.
- Stāvēt (kāda) varā novec. — Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
- Stāvēt prātā idioma — Nodarbināt domas. Būt atmiņā.
3.1.Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) – parast: par celtnēm.
PiemēriKalnā aiz sirmiem ķeltiem stāvēja ķēniņa pils.
- Kalnā aiz sirmiem ķeltiem stāvēja ķēniņa pils.
- Skolas ēka stāvēja gandrīz uz ezera krasta.
- ..pie lielceļu krusta klusēdama stāv kapsēta..
3.2.Atrasties, augt vertikāli (kur) – parasti par kokiem.
PiemēriDārza stūrī stāvēja resna resna liepa.. Viņas vecums nebija nosakāms.
- Dārza stūrī stāvēja resna resna liepa.. Viņas vecums nebija nosakāms.
- Ielas malā stāvēja liels bērzs, divos stumbros sadalījies..
- Vējš augstākās priedes nolauza. Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja..
- Garie sviesta pureni stāvēja pudurīšos..
3.3.Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
PiemēriKartupeļi pa ziemu stāv pagrabā.
- Kartupeļi pa ziemu stāv pagrabā.
- Visa nauda stāvēja pie tēva.
- Iet un ņemt tagad tabaku no skapja augšas, kur tā abiem ar dēlu stāvēja kopā, viņš tagad neparko negribēja.
- «Un kur jums stāv auzu krājumi?» noprasīja Vanags.
- pārn. «..atļauja uz to [precēšanos] manas nepilngadības dēļ stāv tēva rokā.»
3.4.Tikt turētam, atrasties (kur) – par dzīvniekiem.
PiemēriPiecu govju vietā tagad stāvēja septiņas viņa kūtī..
- Piecu govju vietā tagad stāvēja septiņas viņa kūtī..
- Mūsu telīte ir atnākusi slaucama. Stāv turpat mazajā kūtiņā.
- «Tūliņ svied tās meijas nost un meklē rīksti rokā! Vai lopi līdz vakaram lai kūtī stāv?»
3.5.Uzturēties (kur, kādā vietā) – par cilvēkiem. Uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to, rūpētos (par to).
PiemēriBet nekad vakaros es istabā nestāvēju. Gāju uz kapiem, staigāju pa mežu.
- Bet nekad vakaros es istabā nestāvēju. Gāju uz kapiem, staigāju pa mežu.
- «Es Pēterīti gan atstāju pie Trinītes, bet viņš ir tāds bailīgs, viens nemaz mājā nestāv..»
- Tāle neparko nebij piedabūjama stāvēt pie lopiem salas krūmājā, baidījās no Glāzšķūņu lielajiem suņiem..
3.6.Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) – par fronti.
PiemēriTepat vienā no pirmajām sādžas ēkām stāvēja pulka sanitārā daļa.
- Tepat vienā no pirmajām sādžas ēkām stāvēja pulka sanitārā daļa.
- Divīzija stāvēja atpūtā, saņēma papildinājumu, mācījās.
- ..lodēm kā bitēm sīcot spietā. Stāv bataljons savā vietā.
- Divas nedēļas tur netālu bija stāvējusi fronte.
3.7.Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
PiemēriSaule stāv zemu.
- Saule stāv zemu.
- ..saule vēl stāvēja augstu pie debesīm.
- Saule stāvēja jau pašā pusdienā, karsēja nežēlīgi..
- Mēness jau stāvēja virs egļu galotnēm un apgaismoja ceļu.
3.8.Atrasties (kādā vidē) – par parādībām dabā.
Piemēri..saules nav. Viņas vietā stāv biezi miglas mūri, ko neviens vējš neirdina.
- ..saules nav. Viņas vietā stāv biezi miglas mūri, ko neviens vējš neirdina.
- Pār Rīgu stāvēja zilgana novakares dūmaka.
- Gluži melni, gabalaini mākoņi stāv pavisam zemu.
3.9.Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
PiemēriSauca viņu Metuzalemu, tā arī stāvēja pasē un krustāmzīmē.
- Sauca viņu Metuzalemu, tā arī stāvēja pasē un krustāmzīmē.
- Katru pārsvētdienu un svētku dienās te sprediķoja Gustavs Ādolfs Svensons - Ēģiptes un Berkenhēgenes mācītājs, kā stāvēja rakstos.
- Kalendāra lapā zem datuma stāvēja ar viņa daktera roku uzšņāpts tikai pašam saprotams uzraksts.
- Latviešu valodā teikuma priekšmets parasti stāv pirms izteicēja, bet apzīmētājs - pirms apzīmējamā vārda.
4.parasti 3. pers. Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.). Būt izturīgam pret kādu iedarbību.
Piemēri..māja bij būvēta no sila priežu guļbaļķiem vismaz pirms gadiem piecdesmit, taču tā stāvēs vēl droši savus simt gadus, ja vien saimnieks jo laikus pielabos vai uzjums jaunu jumtu.
- ..māja bij būvēta no sila priežu guļbaļķiem vismaz pirms gadiem piecdesmit, taču tā stāvēs vēl droši savus simt gadus, ja vien saimnieks jo laikus pielabos vai uzjums jaunu jumtu.
- Mana pilsēta stāvēs ilgi..
- Koks ar cauru vidu kādreiz ilgi stāv..
- Kad izklīda dūmi, pirmajā acumirklī dambis šķita stāvam tāpat, kā stāvējis.
Stabili vārdu savienojumiLai stāv.
- Lai stāv idioma — 1. Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.2. Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
4.1.Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
PiemēriPakalnēs vējš jau notriecis puteņa pēdas, un bērzi trīc, izģērbti kaili. Toties ielejās vai atkal pašā krūmu biezumā viss vēl stāv tāpat.
- Pakalnēs vējš jau notriecis puteņa pēdas, un bērzi trīc, izģērbti kaili. Toties ielejās vai atkal pašā krūmu biezumā viss vēl stāv tāpat.
- Rasa stāv līdz pusdienai..
4.2.Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
Piemēri«Vecā sviestā iemīcījusi sāli, lai ilgāk stāv. Apēdīsim, tad droši nemaitāsies,» teica Broņa..
- «Vecā sviestā iemīcījusi sāli, lai ilgāk stāv. Apēdīsim, tad droši nemaitāsies,» teica Broņa..
- Stāvot [dzērveņu] ogas nogatavojas pilnīgi un kļūst mīkstas.
- Labi notaisītā kaudzē siens stāvēja vēl labāk kā zem caura jumta.
4.3.sar. Netikt izlietotam.
PiemēriViņam nauda nestāv.
- Viņam nauda nestāv.
5.savienojumā ar apst. vai tā nozīmē lietotu vārdu. Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
PiemēriLogs stāv pusvirus.
- Logs stāv pusvirus.
- Istaba stāv tukša.
- Dārzs stāv neravēts.
- Lauks stāv atmatā.
- Koki stāv pašā plaukumā.
- Ārdurvis (uz vējtveri) stāvēja vajā, tālākās (uz virtuvi) arīdzan, un es iekļuvu iekšā bez klauvēšanas..
- Edmila: Jūs abas zināt tikai dīkā stāvēt. Drīz sanāks ļaudis, zāle nepušķota!
- ..dārziņš stāvēja tagad mierīgs un kluss, jo bites bij savu vasaras gaitu nobeigušas un nogājušas uz ziemas dusu.
- «..brūnaļa vairs nedod piena. Šogad viņa ilgāk stāvēs ciet nekā citiem gadiem.»
- Tikai jūra nemaz negribēja aizsalt... kā stāvēja vaļā, tā stāvēja.
- Biezumnieka lielais siena šķūnis.. stāvēja liesmās.
Stabili vārdu savienojumi
- Mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet sar. — Saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
- Stāvēt (arī būt) ciet — Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (piemēram, par govi, kazu).
- Stāvēt (arī būt) nomodā idioma — 1. Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).2. Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
- Stāvēt (vienās) liesmās novec. — Strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
- Stāvēt klusu (arī klusam) sar. — Klusēt.
- Stāvēt vaļā — Būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
- Zobi vaļā vien stāv sar. — Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
6.parasti 3. pers. Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
PiemēriUzvalks stāv labi.
- Uzvalks stāv labi.
- «Ceru, ka kleita tev der. Tikai.. - ja tev nepatīk, kā stāv roku volāni, spici [mežģīni] samitrini ar cukurūdeni un izgludini.»
- Kājās zābaki, bikses pārmauktas stulmam pāri - vai nu tās par šaurām, vai stulmi par platiem, bet labi nestāvēja..
- «Ja Antonija man teiks: šis drēbes gabals jums stāv kā uzliets, es nešaubīgi ticēšu..»
Stabili vārdu savienojumiStāv kā uzliets.
- Stāv kā uzliets — Saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
7.novec. Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
Piemēri«Vai tad jūsu lauki stāv slikti, Andrikson?» - «Lietus nelīst, baronlielskungs. Un man turklāt gandrīz māla zeme vien ir.»
- «Vai tad jūsu lauki stāv slikti, Andrikson?» - «Lietus nelīst, baronlielskungs. Un man turklāt gandrīz māla zeme vien ir.»
- ..viņas [korporācijas] saimniecība nestāvēja visai spoži. Bija jāmaksā alus rēķini un arī īre, bet kase vajadzības nesedza.
- Mēs jau vasarā visi zinājām, kā tās lietas stāv, zinājām, ka.. Karlīnei būs kāzas ar Līņu Pēteri...
7.1.Būt, veikties (kā ar ko).
PiemēriAr mājas kopšanu un labošanu arī stāvēja diezgan vāji.
- Ar mājas kopšanu un labošanu arī stāvēja diezgan vāji.
- Dambene: Es tā ko padzirdēju, ka Riteram ar to bagātību nemaz tā nestāvot, kā esot izdaudzināts.
- Ļoti viņš interesējās par to, kā tagad stāv ar kopējo lietu un kas tur tagad visvairāk strādā.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt (arī turēties) uz goda vārda. Stāvēt mierā. Stāvēt sakarā (ar kādu, ko).
- Stāvēt (arī turēties) uz goda vārdasar. — Saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
- Stāvēt mierā — 1. Stāvēt nekustīgi. Būt nekustīgam.2. Nedarboties, nerunāt.
- Stāvēt sakarā (ar kādu, ko)novec. — Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
Avoti: 7-2. sējums