Stāvēt mierā
Stāvēt mierā
1.Stāvēt nekustīgi. Būt nekustīgam.
PiemēriKājas stāvēja tagad mierā, nešūpojās vairs uz vienu un otru pusi.
- Kājas stāvēja tagad mierā, nešūpojās vairs uz vienu un otru pusi.
- Viņas rokas nevienu brīdi nestāvēja mierā, noglauda matus, pavirpināja pogu un tad neatlaidīgi ņēmās burzīt apkakles stūrīti.
2.Nedarboties, nerunāt.
PiemēriKapādams [zarus] reizēm pameta acis uz istabas pusi - vai saimniece arī ievēro, ka viņš pat svētdienas rītā nestāv mierā.
- Kapādams [zarus] reizēm pameta acis uz istabas pusi - vai saimniece arī ievēro, ka viņš pat svētdienas rītā nestāv mierā.
- «Elzai tagad cits brūtgāns...,» viņš vēl dzird Leopolda riebīgo ņirgāšanos. «Stāvi nu mierā, ko tu spīdzini slimu cilvēku!» to norāj Sīlis.