Paplašinātā meklēšana

Meklējam stāvēt.

Atrasts vārdos (18):

Atrasts vārdu savienojumos (85):

Atrasts skaidrojumos (181):

sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
Ņemt savā aizsardzībā Aizsargāt, aizstāvēt.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
Vest lietu (arī prāvu) Aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
pārstāt Aizstāvēt.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
kūpēt Beigt pastāvēt.
putēt Beigt pastāvēt.
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
(Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
kalpot Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) Dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
stāvošs Divd. --> stāvēt.
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
Dzīvot saules mūžu Dzīvot ļoti ilgi. Pastāvēt mūžīgi.
iztikt Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
būt Eksistēt, pastāvēt.
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām). Sastāvēties.
pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
pazust Izbeigt pastāvēt (par cilvēku, parasti etnisku, kopumu).
pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi). Izputēt (3).
izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
šķirt Juridiski panākt, ka (laulība) beidz pastāvēt.
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
pastāvēt Neilgu laiku stāvēt.
pieturēties Nemainīgi pastāvēt (par cenām).
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.).
Tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās.
Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) Nespēt nostāvēt kājās.
Gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu).
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
nogulēties Nostāvēties (2).
zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija). Panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
piestāvēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
nostāvēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) stāvēt.
norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu). Iznīkt.
izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
Aizstāvēt (kā) krāsas Pārstāvēt (parasti kādu valsti) sacensībās.
pārstāvēt Pārstāvēties.
Pārvilkt (pāri) strīpu (arī svītru, krustu) Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko). Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
būt Pastāvēt (kā daļai pie kā).
iesniegties Pastāvēt (no kāda laika, līdz kādam laikam). Turpināt pastāvēt (kādā laika posmā).
būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
gruzdēt Pastāvēt slēpti, bieži mokoši (parasti par psihisku stāvokli).
būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita.
eksistēt Pastāvēt, būt.
stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.). Būt izturīgam pret kādu iedarbību.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
(No)turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī ne(aiz)iet bojā.
Noturēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī neaiziet bojā.
Turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī neiet bojā.
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
piedienēt Pieklāties (1). Piestāvēt (2).
piedienēt Piestāvēt [1] (1).
Noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
Turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
aizbildināties Refl. --> aizbildināt. Attaisnoties, aizstāvēties.
sastāvējums Rezultāts --> sastāvēties.
Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
tālu Samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
tuvu Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
Stāvēt sardzē Sargāt, aizstāvēt (ko).
pastāvēt Sastāvēt (no kā, parasti sastāvdaļām, elementiem).
nostāvēties Sastāvēties.
taisnoties Skaidrot savu rīcību, izturēšanos (parasti, norādot uz to cēloņiem), aizstāvēt sevi (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem, u. tml.).
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
dzīvotspēks Spēja pastāvēt (idejām, teorijām u. tml.).
ilgmūžība Spēja pastāvēt ilgu laiku (piemēram, augiem, elementārdaļiņām).
Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
nostāvēt Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt.
nostāvēt Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt.
izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā).
Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
dzīvīgs Tāds, kas ir spējīgs dzīvot, pastāvēt (parasti par augiem). Tāds, kas ilgi saglabā spēju dzīvot (parasti par augiem).
neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu). Tāds, kas nebeidz pastāvēt.
nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu). Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
tūlītējs Tāds, kas notiek, sāk pastāvēt, ir darāms, veicams tūlīt.
dzīvīgs Tāds, kas saglabā savu nozīmīgumu, spēj pastāvēt (parasti par mākslas darbiem).
vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
sastāvdaļa Tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).

stāvēt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

stāvēt

MLVV

stāvēt

MEV

stãvêt