mist
mist mītu, mīti, mīt, pag. mitu; intrans.
1.Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) — par cilvēkiem.
PiemēriTā bij vissliktākā istaba, kādā es esmu dzīvojusi savā kaķa mūžā. Divpadsmit cilvēku mēs mitām vienā istabā.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriPurva malā palika tikai.. ātri pagatavotā kūtiņa, kurā mita zirgs, pāris govju un sivēni.
1.2.Dzīvot (kādos apstākļos) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriSimtiem gadu Aizkarpatu Ukrainas iedzīvotāji mita apspiestībā un nabadzībā.
1.3.pārn. Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) — par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
PiemēriIva aizvien skaidrāk saprata, cik jauki cilvēki ir vecie Griķi un kāpēc Arvīdā mīt tāds gaišums.
Avoti: 5. sējums