misionārs
misionārs -a, v.
misionāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Persona, kas darbojas, lai pievērstu ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
PiemēriRomas un katoļu baznīca [13. gadsimtā] sūtīja uz Baltiju misionārus, dibināja bīskapijas, organizēja krustnešus krusta kariem pret lībiešiem.
Avoti: 5. sējums