misēties
misēties tikai 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
Rasties, gadīties kļūdai, neveikties.
PiemēriVai viņa bija apņēmusies precēt tik vecu vīru? Nē, nē, nē, tas nebija iespējams, viņai bija misējies, lielā nauda viņu bija apmānījusi...
- Vai viņa bija apņēmusies precēt tik vecu vīru? Nē, nē, nē, tas nebija iespējams, viņai bija misējies, lielā nauda viņu bija apmānījusi...
- Svārki viņam bija šķībi aizpogāti, cilvēkam bija misējies par vienu pogcaurumu, un tāpēc viens svārku stūris likās īsāks, otrs garāks.
Avoti: 5. sējums