Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomainīt
nomainīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
PiemēriSargu nomaina sargs.
1.1.Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam.
Piemēri..elektromašīnu rūpnīcā nomainīja vadību..
2.parasti 3. pers. Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšējā vietā.
PiemēriBailes nomainīja dīvaina vientulības smeldze..
2.1.Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita.
PiemēriMajakovska bulvāris. Debesīs aug varena ēka. Viena logu rinda nomaina otru.
2.2.Sekot vienam pēc otra, citam pēc cita (par laikposmiem).
PiemēriDiena sekoja dienai, nedēļa nomainīja nedēļu.
3.Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
PiemēriNomainīt motoru.
3.1.Tikt ieviestam (kā cita) vietā.
PiemēriZirgvilkmes labības pļaujmašīnas pilnīgi nomainījuši kombaini..
3.2.Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
PiemēriPirmatnējās kopienas iekārtu nomainīja vergturu iekārta, vergturu iekārtu - feodālā iekārta.
Avoti: 5. sējums