noma
noma -as, s.
1.Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku). Arī īre1.
PiemēriMantas noma.
2.Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
PiemēriViņam bij tapusi uzrādīta viltota kvīts par nomaksātu nomu..
Avoti: 5. sējums