nomadi
nomadi -u, v.
nomads -a, v.
nomadniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.dsk., v. Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
PiemēriBenjamiņš, iemācījies kalmiku valodu, uzrakstīja par šīs senās nomadu tautas dzīvi, vēsturi un kultūru pētījumu 3 sējumos..
- Benjamiņš, iemācījies kalmiku valodu, uzrakstīja par šīs senās nomadu tautas dzīvi, vēsturi un kultūru pētījumu 3 sējumos..
2.arī vsk. Šīs etniskās vienības piederīgais.
PiemēriLielākā daļa [Somālijas] iedzīvotāju ir nomadi, dzīvo primitīvās zaru būdās..
- Lielākā daļa [Somālijas] iedzīvotāju ir nomadi, dzīvo primitīvās zaru būdās..
- pārn. Celtnieks ir savā ziņā nomads. Mēnesi pastrādā vienā vietā, mēnesi otrā...
Avoti: 5. sējums