piekrist2
piekrist tikai 3. pers., -krīt, pag. -krita; intrans.
1.Tikt iekļautam (kā) darbībā, uzdevumos. Attiekties (uz ko).
PiemēriTiesām piekrīt lietas.., kas ar likumu nodotas tiesu iestāžu kompetencei.
2.novec. Pienākties.
PiemēriVecākajam, Andrim, piekrita Upmaļi - vidējam, Tenim, Jau bija ciems salūkots, tie bija Vasaraudži, tik vien Pēteris kā jaunākais bija tukšā.
2.1.Būt piemērotam, piestāvēt.
PiemēriAndra tēvs man atteica, saukdams šoreiz mani par dēlu, laikam domādams, ka «dēliņa» vārds pieaugušam vairs nepiekrīt..
Avoti: 6-2. sējums