piekrist2
piekrist tikai 3. pers., -krīt, pag. -krita; intrans.
1.Tikt iekļautam (kā) darbībā, uzdevumos. Attiekties (uz ko).
PiemēriTiesām piekrīt lietas.., kas ar likumu nodotas tiesu iestāžu kompetencei.
- Tiesām piekrīt lietas.., kas ar likumu nodotas tiesu iestāžu kompetencei.
2.novec. Pienākties.
PiemēriVecākajam, Andrim, piekrita Upmaļi - vidējam, Tenim, Jau bija ciems salūkots, tie bija Vasaraudži, tik vien Pēteris kā jaunākais bija tukšā.
- Vecākajam, Andrim, piekrita Upmaļi - vidējam, Tenim, Jau bija ciems salūkots, tie bija Vasaraudži, tik vien Pēteris kā jaunākais bija tukšā.
- Jāja [zirgus] slaveni džokeji [žokeji],.. tā ka grūti bija teikt, kam piekritīs uzvara.
2.1.Būt piemērotam, piestāvēt.
PiemēriAndra tēvs man atteica, saukdams šoreiz mani par dēlu, laikam domādams, ka «dēliņa» vārds pieaugušam vairs nepiekrīt..
- Andra tēvs man atteica, saukdams šoreiz mani par dēlu, laikam domādams, ka «dēliņa» vārds pieaugušam vairs nepiekrīt..
- «Tev, Gailēn, par skolotāju vajadzētu tikt,» Robežnieks saka. «Tas amats tev piekristu kā likts.»
- Es zinu, jaunībai piekrīt dziedāt un smiet..
Avoti: 6-2. sējums