Klusi un uzmanīgi viņi klausījās, lai neizlaistu nevienu viņiem teikto vārdu, reizēm tikai piekrītoši palokot galvu.
Tāds lēmums galu galā visiem bija pieņemams, un vīri piekrītoši pamāja..
Rakstnieks Melnūdris nenovērsa acis no Nīkura sejas un pēc katra teikuma piekrītoši salocījās ar visu augumu, it kā sacīdams: «Ja, jā, jums taisnība, ministra kungs... Jums vienmēr taisnība.»