piekritība
piekritība -as, s.; parasti vsk.; jur.
Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
PiemēriLīgumiskā piekritība.
- Līgumiskā piekritība.
- Tiesas piekritība.
- Izmeklēšanas piekritība.
- Iztiesāšanas piekritība.
- Piekritības jautājumu izšķir prokurors pēc krimināllietas ierosināšanas vietas.
- PSRS Augstākajā Tiesā tiesvedība civillietās notiek pēc PSR Savienības un tās savienotās republikas civilprocesa likumiem, kuras tiesas izskatījušas vai kurām bija jāizskata lieta saskaņā ar teritoriālās piekritības noteikumiem.
Avoti: 6-2. sējums