piekraut
piekraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu; trans.
1.Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
PiemēriPiekraut vagonu.
1.1.Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
PiemēriŠķūnītis piekrauts ar malku.
1.2.Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
PiemēriGrozs ar kaudzi bija piekrauts pilns zaļiem, dzelteniem un sarkaniem vīnogu ķekariem.
2.Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
PiemēriDurvis ar grubuļainu matstiklu, aiz tām virtuve, galds piekrauts ar visādu ēdamo.
3.Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
PiemēriPiekrāvusi siena nastiņu, savilkusi labi cieši seģenes stūrus, Klinta brīdi atliec muguru..
4.Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekraut malku pie pagraba sienas.
Avoti: 6-2. sējums