Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekravāt
piekravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
PiemēriVasarā [meitene] piekravāja čemodānu un pateica, ka brauks uz Rīgu gatavoties iestājpārbaudījumiem augstskolā.
1.1.Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
Piemēri..mājai bija tikai viens stāvs, bet tam pāri pletās tumši, plaši un visādu vērtīgu lietu piekravāti bēniņi..
2.Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
PiemēriPiekravāt galdu ar traukiem.
Avoti: 6-2. sējums