piekrist1
piekrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriTā man piekrīt pie rokas.
2.Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) — par kādu virsmu.
PiemēriPagalms piekritis ar lapām.
2.1.Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
PiemēriKas te ābolu piekritis.
3.Krītot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriSniegs turējās jau trešo dienu, un nakti bija jauns piekritis klāt.
Avoti: 6-2. sējums