piekrist3
piekrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
Piemēri«Jums, cienītā kundze, ir apbrīnojami skaista meita. Un laba skolniece.» - «Tas tiesa,» mamma piekrita. «Puiši tā vien met acis.»
1.1.Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
PiemēriPiekrist jaunajai teorijai.
1.2.Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
PiemēriViņš pats uzņēmies tādu atbildību, piekrizdams kļūt par šīs milzu saimes vadītāju. Piekritis, ne jau uz vieglumu cerēdams.
Avoti: 6-2. sējums