piekrist3
piekrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
Piemēri«Jums, cienītā kundze, ir apbrīnojami skaista meita. Un laba skolniece.» - «Tas tiesa,» mamma piekrita. «Puiši tā vien met acis.»
- «Jums, cienītā kundze, ir apbrīnojami skaista meita. Un laba skolniece.» - «Tas tiesa,» mamma piekrita. «Puiši tā vien met acis.»
1.1.Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
PiemēriPiekrist jaunajai teorijai.
- Piekrist jaunajai teorijai.
- Piekrist sarunbiedram.
- Revolucionāro notikumu gaitā partijā stājās daudz jaunu biedru, kuri piekrita partijas politikai..
- ..negribas gluži piekrist domai, ka nav lielu un mazu darbu, ir tikai lieli un mazi darītāji, jo tikai lieli uzdevumi var radīt lielu personību.
- Sapulcēs viņš strīdējās pretī un nepiekrita nevienam lēmumam, par kura pareizību nebija pārliecināts.
1.2.Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
PiemēriViņš pats uzņēmies tādu atbildību, piekrizdams kļūt par šīs milzu saimes vadītāju. Piekritis, ne jau uz vieglumu cerēdams.
- Viņš pats uzņēmies tādu atbildību, piekrizdams kļūt par šīs milzu saimes vadītāju. Piekritis, ne jau uz vieglumu cerēdams.
- Aleksandrs Johans Stenders bija iepriecināts un Anša un Ievas laulībai piekrita.
- «Vai atļausiet pavadīt līdz mājām?» Ģirts jautāja. Sākumā Inga negribēja piekrist, bet tad bija ar mieru.
- «Brauksim uz jūrmalu peldēties!» - «Brauksim!» pirmais ar prieku piekrita Lāpstiņš.
Avoti: 6-2. sējums