piekrist1
piekrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriTā man piekrīt pie rokas.
- Tā man piekrīt pie rokas.
- Es piekritu raudādama pie arāja kājiņām.
2.Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) – par kādu virsmu.
PiemēriPagalms piekritis ar lapām.
- Pagalms piekritis ar lapām.
2.1.Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
PiemēriKas te ābolu piekritis.
- Kas te ābolu piekritis.
3.Krītot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriSniegs turējās jau trešo dienu, un nakti bija jauns piekritis klāt.
- Sniegs turējās jau trešo dienu, un nakti bija jauns piekritis klāt.
Avoti: 6-2. sējums