piekraste
piekraste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Zemes josla gar krastu. Krastmala (1).
PiemēriUpes piekraste.
1.1.Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
PiemēriPiekrastes iedzīvotāji.
2.Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
PiemēriTētis iedarbina motoru, un mēs strauji aizslīdam garām piekrastes smiltājam, kas apaudzis ar lēpju lapām un kārklu puduriem.
3.Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
PiemēriPiekrastes straume.
Stabili vārdu savienojumiPiekrastes zveja.
4.Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
PiemēriĪpatnējā un skaistā Dzintarjūras piekraste ar kāpu priedēm, saulē mirdzošo dzelteno smilšu liedagu, jūras zilo tāli, baltajām kaijām, zvejnieku darba piederumiem - tīkliem un laivām - allaž ir valdzinājušas mūsu gleznotājus.
Avoti: 6-2. sējums