piekrāpt
piekrāpt -krāpju, -krāp, -krāpj, pag. -krāpu; trans.
1.Piemānīt (kāda), lai iegūtu sev labumu.
PiemēriKangars: Tos [latvjus] piekrāpsim, Tik kungu vārdu tiem atstāsim, Bet meslus visus ņemsim sev, Lai ļaudis kalpo man un tev.
2.Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
PiemēriSarma.. teica: «Piekrāpāt mani. Toreiz sarīkojumā neatnācāt.» Garkalns netaisnojās, kaut gan ierasties nebija solījis.
3.Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
Piemēri«Tu mani nepiekrāpsi?» viņa vaicāja, un nopietnais skatiens pauda tādu paļāvību, tik stipru uzticību, ka Jānim sakāpa karstums vaigos.
Avoti: 6-2. sējums