piekosties
piekosties -kožos, -kodies, -kožas, pag. -kodos; refl.
1.Satvert ēsmu tā, ka pieķeras pie zvejas rīka āķa (par zivīm).
Piemēri«..skaties, kādas līdakas piekodušās!»
1.1.pārn.; sar. Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
PiemēriGaisarags:.. tu... muļķa meitietis! Domā, ka šis jau tev tā piekodies. Kas tādam pasaules gājējam: šodien viņš te, rītu nezin kur...
Avoti: 6-2. sējums