pienākties
pienākties tikai 3. pers., -nākas, pag. -nācās; refl.
1.Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
PiemēriPēc padarīta darba pienākas atpūta.
- Pēc padarīta darba pienākas atpūta.
- Zvejnieka darbs ir grūts, saistīts ar dzīvības briesmām, un, ja viņš nopelna vairāk par dažu citas nozares darbinieku, tad tas viņam taisnīgi pienākas.
- ..sava daļa no Brīviniem viņam tā kā tā pienācās.
- Austrai dzīvoklis pienāktos - kantorī viņa strādā piekto gadu..
2.Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
PiemēriTas ir jautājums kārtības labad, tāpēc, ka tā pienākas, tā ir pieņemts.
- Tas ir jautājums kārtības labad, tāpēc, ka tā pienākas, tā ir pieņemts.
- Tikai Zanda pati brīžiem, šķiet, aizmirsusi, ka tagad viņa ir apprecējusies un ka tā skatīties viņai nepienāktos...
3.Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.). Būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
Piemēri..man jāsteidzas, lai kāds aiz līdzjūtības nepadara to, kas pienākas man.
- ..man jāsteidzas, lai kāds aiz līdzjūtības nepadara to, kas pienākas man.
- Ubags: Ja tavi senči bija varmākas, Tev asins traipus izdzēst pienākas.
- Tev pienākas tēvam klausīt.
Stabili vārdu savienojumiKā pienākas.
- Kā pienākas — Tā, kā ir vajadzīgs. Labi, kārtīgi.
Avoti: 6-2. sējums