Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pienapuika
pienapuika ģen. -as, dat. -am, v.; sar.; niev.
Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
Piemēri..atbraucis kaut kāds pienapuika inženieris, kas vēl lāgā nebija paostījis būvlaukuma putekļus.
Avoti: 6-2. sējums