pienācīgs
pienācīgs -ais; s. -a, -ā
pienācīgi apst.
1.Tāds, kas ir atbilstošs kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
PiemēriPievērst viesim pienācīgu uzmanību.
1.1.Atbilstošs, piemērots.
PiemēriNo oša un kļavas klučiem šo un to atlasīja [ratiem], bet pienācīga ozola riteņu spieķiem te nevarēja atrast..
1.2.apst. Tā, kā vajag. Labi, kārtīgi.
PiemēriAugsne rudenī pietiekami agri sagatavojama sējai, lai tā līdz sala iestāšanās laikam pienācīgi nosēstos..
2.Tāds, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
PiemēriViņa.. iekasēja akcijsabiedrībai «Ceplis» pienācīgas naudas summas, noguldīja tās bankā..
Stabili vārdu savienojumiPienācīgā mēra. Turēt pienācīgā (arī zināmā) attālumā (retāk atstatumā).
Avoti: 6-2. sējums