piemuļķot
piemuļķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
Piemēri..bieži malumednieku uzskata par varoni, kam izdevies piemuļķot meža sardzi.
- ..bieži malumednieku uzskata par varoni, kam izdevies piemuļķot meža sardzi.
- ..liriskajā un heroiskajā Totā pamostas gudrs viltus, ass smiekls, un viņš piemuļķo, izņirgā velnus.
- Mājās Tu elsodama iekriti gultā. Paslēpi seju spilvenos. Ļāvi asarām vaļu. Juties piemuļķota, apsmieta un pazemota.
Avoti: 6-2. sējums