varonīgs
varonīgs -ais; s. -a, -ā
varonīgi apst.
1.Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
PiemēriVaronīgie pilsētas aizstāvji.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVaronīga cīņa ar ienaidnieku.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piemēram, par laikposmu).
PiemēriTas ir varonīgs mūžs, kurā ik diena, ik stunda atdota darbam, saviem tuvākajiem un tālākajiem līdzgaitniekiem dzīvē un darbā.
1.3.Drosmīgs (par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriLaima: Ne vārda vairs! Prom no šejienes! Es negribu jūsu priekšā aizstāvēt tikumu, jūs esat priekš tam par zemu! - Langarts: Ne tik varonīgi! Neaizmirstiet, kas es esmu un ka man līdzekļi jūsu lepnumu salauzt.
1.4.Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBūt varonīgam šodien nozīmē pārvarēt sevī ne mazums pretrunu, nepadoties iemidzinošai vienaldzībai, konfrontācijā starp veco un jauno saglabāt attīstības izjūtu, plašu skatu, optimismu un zināmu humora izjūtu.
Avoti: 8. sējums