varonība
varonība -as, s.; parasti vsk.
1.Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
PiemēriPārcilvēciska varonība.
1.1.Drosme, drošsirdība.
Piemēri«..viņi par jums ņirgāsies - aha, toreiz puisis spēlēja varonību, bet, redz, kā tomēr nobijās!»
1.2.Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā.
Piemēri..vēl varonība nozīmē cilvēka nepārtrauktu atteikšanos virkni.
Avoti: 8. sējums