varmācība
varmācība -as, s.
1.Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu). Arī fiziska spēka lietojums (pret kādu). Arī vardarbība.
PiemēriRupja vara un varmācība.
2.Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
PiemēriPati svarīgākā problēma, manuprāt, ir radīt apstākļus, lai audzināmais pats nonāk pie slēdziena, ka viņš dara nepareizi... Tā būtu gudra audzināšana - neapvainot, neradīt pretestību, saglabāt cilvēcību, neieviest varmācību.
Avoti: 8. sējums