Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
varīte
varīte -es, s.; parasti vsk.; sar.
Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
PiemēriVecos laikos cilvēki daudz rakstīja cits citam. Katrā ziņā vairāk nekā tagad. Ne velti sūdzas, ka epistolārais žanrs izmirstot, un grib to ar visām varītēm atdzīvināt.
Avoti: 8. sējums