vārīt
vārīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
PiemēriVārīt ūdeni.
1.1.divd. formā: vārošs Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis. Verdošs.
PiemēriVārošs piens.
2.Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
PiemēriVārīt olas.
2.1.intrans.
Piemēri..Un piedevām var sieva būt, Kas vārīt prot un pogas šūt.
2.2.Turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā (parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā), kam šādā veidā mainās agregātstāvoklis.
PiemēriGultas veļa (arī miesas veļa) mazgājot jāvāra un labi jāizgludina.
2.3.Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
PiemēriVārīt konfektes.
2.4.pārn.; vienk. Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
PiemēriMillija: Arvīdiņ... Taču ņemies prātā un nevāri kaut ko dullu...
Stabili vārdu savienojumi(Kā) uz uguns vārīts. Ne cepts, ne vārīts. Nosarkst kā vārīts vēzis.
Avoti: 8. sējums