varonis
varonis -ņa, v.
varone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
PiemēriLeģendārs varonis.
Stabili vārdu savienojumiAizmugures varonis. Varoņa nāve. Varoņu dziesma.
1.1.Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
Piemēri..vislielākie vakardienas varoņi šodien gļēvi trīcēja dzīvnieciskās bailēs par savu esību.
2.Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
PiemēriĒvalds sen nebija dejojis, viņš nepiederēja pie parketa varoņiem..
Stabili vārdu savienojumiDienas varonis. Dūres (arī dūru) varonis.
3.Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
PiemēriStāsta varonis.
Stabili vārdu savienojumiLiriskais varonis. Literārais varonis.
3.1.Tēlotā persona (kādā mākslas darbā).
PiemēriFilmas autori brīžam it kā pavēsi izturas pret saviem varoņiem, it kā bezkaislīgi rāda viņu pārdzīvojumus.
3.2.Varoņloma. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
PiemēriVupats: Redziet: es, kā jūs zināt, esmu premjers un tēloju tikai galvenās lomas. Varoņus.
3.3.Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā). Vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
Avoti: 8. sējums