aizstāvēties
aizstāvēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
1.Pretoties uzbrukumam. Aizsargāties.
PiemēriNe vienreiz vien zemnieks.. bija spiests.. pārkait izkapti un dakšas par kara ieroci, lai aizstāvētos pret laupītāju bandām..
- Ne vienreiz vien zemnieks.. bija spiests.. pārkait izkapti un dakšas par kara ieroci, lai aizstāvētos pret laupītāju bandām..
- ..strēlnieki, izrindojušies ķēdē, uzbruka [ienaidnieka] štābam. Ienaidnieks.. izmisīgi aizstāvējās.
1.1.Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
PiemēriPašam prast aizstāvēties, lūk, ko vajadzēja...Ja dūre vēl par vieglu, - ar zobiem, ar lokanību, izmaņu un viltību.
- Pašam prast aizstāvēties, lūk, ko vajadzēja...Ja dūre vēl par vieglu, - ar zobiem, ar lokanību, izmaņu un viltību.
2.Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus. Attaisnoties.
Piemēri.."tu esot bijis rupjš pret mācītāju." - "Nemaz ne," aizstāvas zēns. "Es tikai viņam teicu, ka viņš vai nu maldās, jeb [vai] melo."
- .."tu esot bijis rupjš pret mācītāju." - "Nemaz ne," aizstāvas zēns. "Es tikai viņam teicu, ka viņš vai nu maldās, jeb [vai] melo."
2.1.Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus vai mīkstināt savu vainu.
PiemēriApsūdzētais aizstāvējās.
- Apsūdzētais aizstāvējās.
- Tiesai, prokuroram, izmeklētājam un izziņas izdarītājam jānodrošina apsūdzētajam iespēja aizstāvēties pret celto apsūdzību..
Avoti: 1. sējums