perināties
perināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Refl. → perināt2.
PiemēriJa ir ne pārtraukts darbs, tad vairāk nodarbināts arī prāts un muļķības neperinās galvā.
2.Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
PiemēriPurvainās vietās perinās odi.
2.1.Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
PiemēriGadu desmitiem ilgi trenētā [ārsta] acs šajos krūšu kurvja moderni grafiskajos attēlos ātri atrada tās vietas, kuras liecināja, ka te perinās slimība, kura laikus jāārstē.
3.Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
Piemēri«Mēs nevaram Ļaut spiegiem un nodevējiem mierīgi perināties tautas vidū.»
Avoti: 6-1. sējums