norietēt
norietēt parasti 3. pers., -riet, pag. -rietēja; intrans.
1.Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
PiemēriMēness norietējis.
2.Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
PiemēriMaritjē ir jau atdzērusies sāļās asaru dziras.. Meitenes gaišums ir norietējis.
Avoti: 5. sējums