pastāvēt
pastāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju; intrans.
1.Neilgu laiku stāvēt.
PiemēriPastāvēt zem koka.
- Pastāvēt zem koka.
- Cilvēks pastāvēja un devās uz izeju.
- Līzbete brīdi pastāvēja, muguru pret sienu atspiedusi, rokas zem priekšauta sažņaugusi.
- Dodiet mainīt, par biļeti maksādami, piecdesmit latu zīmi, tad jums būs tiesība pastāvēt pie [kases] lodziņa dažas sekundes ilgāk.
- «Labs ir, lai notiek, pastāvēsim arī,» tas [šoferis] miermīlīgi piebilda, izslēdza motoru un, pūtinādams muguru, atgāzās sēdeklī..
2.Būt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
Piemēri«Bez darba pasaule un cilvēks nevar pastāvēt, tāda nu reiz tā kārtība.»
- «Bez darba pasaule un cilvēks nevar pastāvēt, tāda nu reiz tā kārtība.»
- ..pastāv vielas nezūdamība visur, kur ir pati viela.
- Kamēr vien pastāv pilsētas, pastāv arī tiekšanās no tām prom.
- Laiks vairākas dienas pastāvēja ļoti karsts..
3.Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
PiemēriMāte [zēnam], turīgā Lejkaučnieka meita, izgājusi pie tēva, kurš bijis tur par puisi. Vecāki pretojušies kā negals, bet meita pastāvējusi pie sava un tā no saimniekmeitas tapusi kalpone.
- Māte [zēnam], turīgā Lejkaučnieka meita, izgājusi pie tēva, kurš bijis tur par puisi. Vecāki pretojušies kā negals, bet meita pastāvējusi pie sava un tā no saimniekmeitas tapusi kalpone.
- Līga par varēm gribēja dažas savas draudzenes ielūgt [kāzās].., bet Tālis noteikti pastāvēja uz to, ka viesu skaits nedrīkst pārsniegt trīsdesmit.
- Viņš [mācītājs] nepastāvēja uz to, ka dievs Adāmu izmūrējis tieši no māliem un Bīleama ēzelis katrā ziņā sprediķojis morāli savam jājējam.
4.novec. Sastāvēt (no kā, parasti sastāvdaļām, elementiem).
Piemēri..visa ģimene sasēda ap galdu. Tā pastāvēja no pieciem locekļiem: tēva, mātes, mazā Pēterīša, Dukša un runča.
- ..visa ģimene sasēda ap galdu. Tā pastāvēja no pieciem locekļiem: tēva, mātes, mazā Pēterīša, Dukša un runča.
- Līzes apģērbs pastāvēja no vecas, nonēsātas raibas kleitas..
Avoti: 6-1. sējums