Paplašinātā meklēšana
Meklējam pastāvēt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (108):
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- kūpēt Beigt pastāvēt.
- putēt Beigt pastāvēt.
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
- noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- (Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
- cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
- nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
- turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
- piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
- kalpot Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
- iztikt Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
- būt Eksistēt, pastāvēt.
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- pazust Izbeigt pastāvēt (par cilvēku, parasti etnisku, kopumu).
- pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi). Izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- šķirt Juridiski panākt, ka (laulība) beidz pastāvēt.
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
- pieturēties Nemainīgi pastāvēt (par cenām).
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.).
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
- laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu).
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
- labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
- rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
- sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija). Panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu). Iznīkt.
- izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
- Pārvilkt (pāri) strīpu (arī svītru, krustu) Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko). Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- iesniegties Pastāvēt (no kāda laika, līdz kādam laikam). Turpināt pastāvēt (kādā laika posmā).
- Noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- Turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
- Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
- tālu Samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- tuvu Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- dzīvotspēks Spēja pastāvēt (idejām, teorijām u. tml.).
- ilgmūžība Spēja pastāvēt ilgu laiku (piemēram, augiem, elementārdaļiņām).
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
- dzīvīgs Tāds, kas ir spējīgs dzīvot, pastāvēt (parasti par augiem). Tāds, kas ilgi saglabā spēju dzīvot (parasti par augiem).
- neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu). Tāds, kas nebeidz pastāvēt.
- nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu). Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
- tūlītējs Tāds, kas notiek, sāk pastāvēt, ir darāms, veicams tūlīt.
- dzīvīgs Tāds, kas saglabā savu nozīmīgumu, spēj pastāvēt (parasti par mākslas darbiem).
- vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
- sastāvdaļa Tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
pastāvēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV