Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tūlītējs
tūlītējs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas notiek, sāk pastāvēt, ir darāms, veicams tūlīt.
PiemēriLielo patiesības meklētāju mūži palaikam nav viegli, viņu domas ne katrreiz gūst tūlītēju un nedalītu atzīšanu.
  • Lielo patiesības meklētāju mūži palaikam nav viegli, viņu domas ne katrreiz gūst tūlītēju un nedalītu atzīšanu.
  • Bērna tūlītēja paklausība pati par sevi nebūt neliecina par pakļāvīgu raksturu..
  • ..grūtības būs tūlītējas un garantētas.
  • Ēteriskās eļļas ieguvei [lavandas] ziedu.. griež sausā laikā augu ziedēšanas periodā un svaigā veidā nosūta tūlītējai pārstrādāšanai.
Avoti: 8. sējums